Aktualitātes

 

   Vēsture

     

    Galerija

  

    Bruņinieka lūgšana 

               

    Kontakti

   

    Ordeņa atbalsts

 

    Saites:

 

 

O.E.S.S.H. Vatikānā

 

 

Equestrian Order
of the
Holy Sepulchre of Jerusalem

 

Rīgas arhidiecēzes portāls

                    

 

Katedrāle.lv

 

 

 

 

 

                    

  
 

 

Ielūkoties Cietēja Kalpa acīs...

 

 

Atkal ir sācies Lielais Gavēnis, kurā varam tuvoties Kristus ciešanu kalpojuma mistērijai un atcerēties savu aicinājumu, par ko atgādina Pētera 1.vēstule: „Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”[1]

Mūsdienu cilvēkam ir grūti apstāties, apcerēt un pieņemt Dieva mīlestības noslēpumu, kas pilnībā atklājās tikai Kristus zemes dzīves beigās, kad Viņš mīlēja savējos, pie kuriem piederam arī mēs, līdz galam[2], pieņemot krusta nāvi un spēkā augšāmceļoties. Paliek lielais jautājums un Noslēpums – kāpēc Dievam, kuram pieder Visums, visi redzamie un neredzamie spēki un varas, bija nepieciešams atstāt šo godību, iemiesoties sīkā, trauslā cilvēka ķermenī, ciest noziedzniekiem paredzētu nāvi un augšāmcelties?

Tāpat, kā kādreiz pirms 2000 gadiem, arī šodienas cilvēks meklē redzamas liecības un zīmes, lai uzmodinātu savu vājo ticību, un Kungs ir mums atstājis redzamu liecību – savu ciešanu mocītā ķermeņa atveidu audeklā, kurā Viņš tika ietīts jau pēc nāves un kurš bija arī Viņa godības pilnās augšāmcelšanās liecinieks. Pasaulē šī relikvija ir pazīstama ar Turīnas līķauta (itāliski - Sindone di Torino) nosaukumu un glabājas Turīnas pilsētā (Itālija), Svētā Jāņa Kristītāja katedrālē, taču atsevišķos gadījumos tā tiek izstādīta publiskai apskatei. Laika posmā no 2015. gada 19. aprīļa līdz 24. jūnijam būs trešā reize šajā gadsimtā, kad ticīgajiem tiks sniegta iespēja līķautu apskatīt tā mājvietā Turīnā[3].

Taču ne visiem ir iespēja aizbraukt uz Itāliju, lai pagodinātu relikviju, tāpēc Latvijā nesen atjaunotā Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordeņa nodaļa ir sarūpējusi Kurzemes ticīgajiem ceļojošu izstādi, kurā apskatāma Turīnas līķauta kopija, kā arī var iepazīties ar ekspozīciju par tā zinātnisko izpēti. Ordeņa izcelsmes saknes iesniedzas viduslaikos, taču šodien Ordeņa bruņinieku un dāmu galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību Svētajai Zemei, kā arī sadarboties ar vietējo Baznīcu, kas ietver arī līdzdalību ticības uzturēšanā[4], un relikviju godināšana ir viens no dievbijības veidiem, kas uztur ticību dzīvu un mudina sekot Kunga pēdās.

Izstādes ekspozīcijā iekļauti Desmitās itāliešu valodas nedēļas ietvaros 2010. gada 21. oktobrī notikušās konferences „Svētā Līķauta noslēpuma izmeklēšana” materiāli. Tie jau bija pieejami apskatei arī Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē, kad tā pirmo reizi piedalījās Muzeju naktī 2011. gada 14. maijā ar programmu „Muzeju nakts baznīcā".[5]

Ko ticīgie un Patiesības meklētāji varēs skatīt Jeruzalemes Svētā Kapa Bruņinieku Ordeņa piedāvātajā ceļojošajā izstādē?

Vispirms jau pašu Turīnas līķauta kopiju. Ielūkoties Cietēja Kalpa sejā un skatīt Viņa mūsu grēku dēļ satriekto ķermeni, lai pārdomātu pravieša Isaja vārdus Vecajā Derībā: „Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu. Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām. Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”[6]

Tomēr relikvijas vienmēr ir bijušas un ir pakļautas gan šaubām, gan pārbaudēm, lai pārliecinātos par to autentiskumu, un Turīnas līķauts nav izņēmums. Šajā relikvijā ierakstītā Cietēja sejas un ķermeņa attēla izcelsme joprojām pieder pie lielākajām zinātnes mīklām pasaulē. Taču ir pietiekami daudz autoritatīvu pētījumu, kas apliecina tā autentiskumu un pārdabisku izcelsmi – attēla rašanos mums nezināmos fizikālos procesos un ceļojošās izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar sindoloģes, prof. Emanuelas Marinelli (Itālija), kā arī ENEA (Italian National agency for new technologies, Energy and sustainable economic development) vadošā pētnieka, prof. Paolo Di Ladzaro referātiem, kas tika nolasīti jau minētās konferences “Svētā Līķauta noslēpuma izmeklēšana” ietvaros. Referātu fragmentus papildina attēli, sniedzot skaudru ieskatu nežēlīgajās romiešu sodīšanas metodēs, kuras pilnā mērā izcieta mūsu Kungs, jūdu bēru paražās, iepazīstina ar pētījumu rezultātiem par mirušā ķermeņa novietojumu, ievainojumiem, nāves cēloni, Viņa izskatu, asinsgrupu, kā arī auduma izcelsmi, datējumu, sejas un ķermeņa attēla izcelsmi. Izstādes materiāli sniedz arī ieskatu relikvijas gaitās vēsturē, kā arī ar to saistītajā ikonogrāfijā un liecībās par tās brīnumaino spēku.

Pētnieku gala slēdziens ir, ka nežēlīgas mokas izcietušā, ar krusta nāvi sodītā Cilvēka ķermeņa atveidojums nav radīts mākslīgi, tas nav ne zīmēts, ne iespiests, ne iededzināts, un mirušā ķermenis no Līķauta ir pazudis, to nesakustinot.

Šis zinātnieku slēdziens jau ļauj ar cerību raudzīties uz to, kas sekos pēc mūsu miesu nāves laiku beigās, jo: “Viņš ir Savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais”[7]. Tātad Viņš ir sagatavojis un iestaigājis augšāmcelšanās ceļu arī mums un Līķautā redzamā attēla noslēpums apliecina Viņa absolūto varu pār matēriju un mīlestību pret mums, atstājot taustāmu liecību par Savu nāvi un augšāmcelšanos.

Taču neviens apraksts nav pielīdzināms iespējai ielūkoties Kristus acīs ne ar rokām darinātajā attēlā, un ticīgie, kā arī dzīves fundamentālo jautājumu atbilžu meklētāji ir aicināti apmeklēt ceļojošo izstādi, kura šā gada Lielajā gavēnī vispirms viesosies Saldū. Tās svinīgā atklāšana notiks 1. martā un tad dosies tālāk pa Kurzemes draudzēm.

Stella Jurgena


[1] 1 Pēt 2,
[2] Sal. Jņ 13, 1.
[3] Grudule, E. Turīnas līķauts tiks izstādīts apskatei. Katoļu Baznīcas Vēstnesis, Nr.22, 2014.g. 22.nov. http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/pasaule/1785-turinas-likauts-tiks-izstadits-apskatei
[4] Skat. Ordeņa mājaslapu http://www.oessh.lv/darbiba.htm
[5] Rīgas sv.Jēkaba katedrāle aicina uz muzeju nakti baznīcā. http://www.katedrale.lv/index.php?id=15855[6] Is 53, 2-5
[7] Kol 1, 18

 

 

         

                                                                                                 

 

                                                                                                         

 

 

+37129452989 oessh@oessh.lv

Webmaster

Copyright © 2011 O.E.S.S.H. Latvijā

website stat