Aktualitātes

 

   Vēsture

     

    Galerija

  

    Bruņinieka lūgšana 

               

    Kontakti

   

    Ordeņa atbalsts

 

    Saites:

 

 

O.E.S.S.H. Vatikānā

 

 

Equestrian Order
of the
Holy Sepulchre of Jerusalem

 

Rīgas arhidiecēzes portāls

                    

 

Katedrāle.lv

 

 

 

 

 

                    

  
 

KRISTUS KAPS

 

Kristus kaps jeb Cubiculum (latīņu val.- atdusa, guļamistaba) ir kristīgās pasaules galvenā svētnīca. Kaps atrodas klintī, kur saskaņā ar Evaņģēliju, Jēzus Kristus tika apglabāts pēc viņa krustā sišanas un kur trešajā dienā augšāmcēlās.

Kristus Kaps ir Jeruzalemes Augšāmcelšanās bazilikas galvenais altāris.

 

                                                      Cubiculum jeb Kristus Kapa kapela

 

Senos laikos saskaņā ar tradīciju, Jeruzalemē, kapi atradās ārpus pilsētas mūriem, uz ziemeļrietumiem no pilsētas, netālu no Golgātas kalna.

1960. gadā tika veikta bazilikas restaurācija, kā arī tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuri parādīja, ka no 7.g. p.m.ē. līdz mūsu ērai Kristus krustā sišanas vietā atradās akmeņlauztuves. 1.gs. sākumā tur bija dārzi, kuros glabāja mirušos, par to liecināja šī perioda daudzās kapenes, kuras atradās bazilikas teritorijā un tās tuvumā.

Par kapu vēsta visi evaņģēlisti: Matejs (27: 60-28: 8), Marks (15: 46-16: 8), Lūkass (23: 53-24: 24) un Jānis (19: 41-20: 11). Saskaņā ar tiem kaps piederēja Jāzepam no Arimatijas un atradās dārzā pie Golgātas kalna, tas bija jauns un neviens tajā nebija apglabāts.

Kapam bija šaura ieeja (Lk 24,12; Jā 20,5), kuru aizvēra ar lielu apaļu akmeni (Mk 16,3-4; Mt 27,60).

Pēc baznīcas pirmo vēsturnieku liecībām, imperators Adrians, pēc ebreju otrās sacelšanās, kuru vadīja Bars Kohbi, uz Golgatas kalna uzcēla templi pagānu dievietei Afrodītei, tādā veidā cerot nodot aizmirstībai kristiešu svētumus. Pēc imperatora Konstantīna rīkojuma tempļa uzbērums tika norakts.

4.gs. imperators Konstantīns I deva rīkojumu atrast alu, kurā tika apglabāts Jēzus ķermenis. Imperatora māte ķēniņiene Helēna ieradās svētceļojumā Jeruzalemē, lai atrastu kristiešu relikvijas.

326. gadā imperators Konstantīns I pavēlēja virs Kristus Kapa uzbūvēt Kunga Kapa kapelu jeb Cubiculum.

 

335. gadā virs Kristus Kapa kapelas tika uzbūvēta Augšāmcelšanās baznīca jeb Anastasis (Vita Constantini 3, 25-28). Mūsdienās Kristus Kapa kapela atrodas lielā arhitektūras kompleksā, Augšāmcelšanās bazilikā. Kompleksā ir iekļauta Golgāta, kur Kristu sita krustā un kapela, kas atrodas bazilikas vidū, kurā atrodas Kunga Kaps.

Baznīca vairakkārt tika pakļauta postīšanai, bet to no jauna atjaunoja. Visvairāk tā cieta 614. gadā persiešu invāzijas un 1009. gadā halifa Al-Hakima valdīšanas laikā.

Bizantijas imperators Konstantīns IX Monomahs 11.gs restaurēja Kristus Kapam apkārt esošo celtni. 12.gs krustneši paplašināja baznīcu, iekļaujot tajā arī Golgatu.

 

                      

                                                      Bazilikas šķērsgriezums

 

Kristus Augšāmcelšanās bazilikas dienvidu pusē 28 pakāpienus uz augšu atrodas Golgāta, kur Kristus tika sists krustā. Aiz Golgātas altāra paceļas Kristus Krusts.

 

                            

                                                                          Golgātas altāris

 

Mūsdienīgu izskatu bazilika ieguva pēc tās restaurācijas, kura notika pēc 1808. gada ugunsgrēka. To atjaunot uzņēmās Osmaņu impērijas teritorijā dzīvojošie grieķi un līdz ar to viņi kļuva par bazilikas lielākās daļas īpašniekiem.

 

 

                           

                                                              Bazilika mūsdienās

                                   

KAPS

 

Kaps - tipisks tā laika perioda ebreju tradīcijas kaps, kurš bija izcirsts dabiskajā klintī. Saskaņā ar ebreju tradīciju pēc nāves Kristus ķermenis tika ievietots kapā un nolikts uz Guldīšanas vietas (200 x 80 сm, 60cm augstumā no grīdas), kas veidota no akmens plāksnes, ar pēdām uz austrumiem (virzienā uz ieeju) un galvu uz rietumiem.

Daudzu simtu gadu laikā Guldīšanas vieta ir stipri sabojāta. Tas tāpēc, ka svētceļnieki par katru cenu centās no tās nolauzt un aiznest daļiņu šīs relikvijas. Lai izvairītos no šādiem mēģinājumiem, svētā Guldīšanas vieta tika pārklāta ar balta marmora plāksni. Sakarā ar to, ka tā laika gaitā dzeltē tā tiek mainīta. Pašreizējā marmora plāksne uzlikta 1555. gadā.

Pirms vairākiem gadsimtiem plāksne, kas pārsedza Guldīšanas vietu, pārplīsa. Ar šo plīsumu saistās leģenda: plīsums brīnumainā kārtā parādījās tad, kad musulmaņi gribēja paņemt šo marmora plāksni, lai izrotātu savu mošeju. Plaisa apturēja musulmaņus un plāksne palika savā vietā. Šo plaisu uz plāksnes var redzēt arī šodien.

Sākotnēji apkārt Guldīšanas vietai atradās apbedījuma ala, bet 1009. gadā pēc halifa Al-Hakima pavēles, tā kopā ar baznīcu tika izpostīta. Saglabājās tikai Guldīšanas vieta un daļa no alas sienas (60-90 cm augstumā).

Pašreiz kapa alu aizvieto Cubiculum, kura iekšpusē izveidota neliela telpa (1,93 x 2,07 m) un pusi no kuras, pa labi no ieejas pie ziemeļu sienas, aizņem Guldīšanas vieta. Telpā vienlaicīgi var uzturēties ne vairāk kā trīs vai četri cilvēki. Pašreizējo telpu, tāpat kā veco alu sauc par Svēto Kunga Kapu.

 

                      https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/38/5267-20080122-jerusalem-tomb-of-jesus.jpg/640px-5267-20080122-jerusalem-tomb-of-jesus.jpg

                                                                  Svētais Kunga Kaps.

                                          Jeruzalemes Kristus Augšāmcelšanās bazilika.

                                                                      Skats no ieejas.

 

Telpas iekšpuse ir izdekorēta ar baltas un dzelteni-rozā krāsas marmoru, izņemot nelielu daļu no dabiskās klints, kas atrodas ieejas arkā. Apkārt Guldīšanas vietai, aptuveni 30 cm augstumā no tās, izbūvēta neliela marmora dzega.

 

                https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/84/The_Tomb_Of_Jesus.jpg/1024px-The_Tomb_Of_Jesus.jpg

 

                           Kunga Kaps. Sveces deg vietā, kur atradās Kristus galva.

                              Labi redzams pārsedzošās marmora plāksnes plīsums.

 

Pie ziemeļu sienas, virs dzegas novietota pareizticīgo Kristus Augšāmcelšanās ikona ar Eņģeļiem. Attēlu daļēji klāj apzeltījums un Eņģeļus aizēno divas citas ikonas, kuras atrodas uz dzegas.

Kreisajā pusē atrodas katoļu bareljefa attēlojums.

 

                     https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/6e/Ikons_In_Tomb_Of_Jesus.jpg/1024px-Ikons_In_Tomb_Of_Jesus.jpg

                             Pa kreisi katoliskais bareljefs, pa labi pareizticīgo ikona.

 

Vēl uz dzegas atrodas svečturi ar svecēm, kuras ir no dažādām kristīgām konfesijām, kā arī vāzes ar svaigiem ziediem, kuri tiek mainīti katru dienu.

Uz rietumu sienas, pretī ieejai, piekārta pareizticīgo Dieva Mātes ikona, aiz tās izveidota niša.

 

                      https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/95/Altar_para_misa.JPG/1024px-Altar_para_misa.JPG

                               Katoļu altāris, kurš uzstādīts virs Kunga Kapa, lai veiktu rituālus

 

Apkārt telpai, uz sienas, grieķu valodā ir uzrakstīta sv. Jāņa Damaskieša (John of Damascus) īsa lūgšanas dziesma.

Virs Guldīšanas vietas, nedaudz augstāk par cilvēka augumu, rindās pakārtas 43 sudraba lampas, no kurām 13 pieder pareizticīgajiem, 13 katoļiem, 13 armēņiem un 4 koptiem. Ikdienā iededzina tikai dažas lampas, visas tiek iedegtas tikai svētku dienās. Griestos atrodas ventilācijas caurums.

 

                https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b2/Tomb_of_Jesus.jpg/1024px-Tomb_of_Jesus.jpg

                                     Sudraba lampas virs Svētā Kapa

 

  

EŅĢEĻA PRIEKŠTELPA

 

Eņģeļa Priekštelpa ir neliela telpa (3,4 x 3,9 m) Cubiculum austrumu daļā. Kristus Kapā var tikai caur šo priekštelpu.

 

                           https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c3/Entrance_to_Jesus%27_Tomb.jpg/640px-Entrance_to_Jesus%27_Tomb.jpg 

                                     Eņģeļa Priekštelpa, svētceļnieki pie ieejas Svētajā Kapā.

                                             Priekšplānā paaugstinājums ar Kapa akmeni tajā.

 

Saskaņā ar Evaņģēliju šajā vietā uz noveltā kapa akmens sēdēja eņģelis, kurš sievietēm paziņoja par Kristus augšāmcelšanos:

„Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū. Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši. Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: "Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja. " (Mat 28,2-6).

Saskaņā ar leģendu, atnācējas uzrunāja Ercenģelis Gabriēls. Tieši viņa vārds uzrakstīts uz baltā marmora bareljefa, kas rotā ieeju no Eņģeļa Priekštelpas uz Svēto Kapu. Pa kreisi no ieejas uz bareljefa attēlotas nelielas sieviešu figūras, pa labi attēlots eņģelis, kurš sniedz tām roku. Starp viņiem virs ieejas, gar marmora krokām uzraksts grieķu valodā: „Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņš nav šeit, Viņš ir augšāmcēlies.” 

 

Eņģeļa Priekštelpas ziemeļu un dienvidu sienās ir izveidotas divas ovālas atveres, kuru diametrs ir apmēram 30-40 cm, tās tiek izmantotas Lielajā Sestdienā, lai nodotu Dzīvo Uguni no Eņģeļa Priekštelpas uz āru. Caur ziemeļu atveri Dzīvo Uguni pareizticīgajiem pasniedz pareizticīgo Patriarhs, caur dienvidu atveri – armēņiem, Armēnijas Arhimandrīts (Archimandrite). Pie Eņģeļa Priekštelpas griestiem piekārtas 15 lampas.

 

                         https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1a/Chapel_of_the_Angel_IMG_0543.JPG/640px-Chapel_of_the_Angel_IMG_0543.JPG

                                                                  Dienvidu sienas atvere.

        

  

KAPA IEEJAS AKMENS

 

Saskaņā ar Evaņģēliju šis akmens bija "ļoti liels" (Mk. 16, 4.), bet līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai tā atsevišķi gabali, jo tas tika sadauzīts musulmaņiem sagrābjot baznīcu 1244. gadā. Vēlāk, akmeni, pa gabaliņam aiznesa svētceļnieki.

Šodien daļa no šī Svētā Akmens atrodas zem stikla, speciālā marmora paaugstinājumā Eņģeļa Priekštelpas vidū.

                          https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5e/5249-20080122-jerusalem-angel-stone-holy-sepulchre.jpg/1024px-5249-20080122-jerusalem-angel-stone-holy-sepulchre.jpg

                                                      Postaments ar daļu no Svētā Akmens

  

 

CUBICULUM

 

Tulkojumā – atdusa, guļamtelpa. Neliela (6 x 8m), no dzelteni rozā krāsas marmora, kupolveida kapela, kura atrodas apaļas (rotundus) formas Kristus Augšāmcelšanās bazilikā.

 

                             https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/50/Tomb_of_christ_sepulchre1.jpg

                                          Cubiculum, pašreizējais skats

 

Kapela ietver sevī Kristus Kapu un Eņģeļa Priekštelpu. Ieeja Cubiculum ir no austrumiem, tam ir divviru koka durvis, un ar baziliku to savieno marmora platformu. Ārpusē, no rietumu puses, piebūvēta koptu Priekštelpa.

                  

                    https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/37/Doors_of_Kuvuklion.jpg/1024px-Doors_of_Kuvuklion.jpg

                                                  Ieeja Cubiculum

   

 

PIEKĻŪŠANA KAPAM

 

Kaps ir brīvi pieejams jebkuram apmeklētājam vai svētceļniekam. Pie Kristus Kapa pastāvīgi dežurē grieķu pareizticīgo mūks. Gadījumos, kad ir daudz cilvēku un veidojas rinda (un tā ir gandrīz vienmēr), šis mūks pasteidzina svētceļniekus un neļauj palikt ilgi pie Kristus Kapa. Svētceļnieki ieejot Kapā nometas ceļos un lūdzas. Var uzlikt uz Guldīšanas vietas līdzi paņemtās ikonas, krustiņus, medaljonus un citas sakramentālijas. Daudzi cenšas noskūpstīt vai ar pieri pieskarties Guldīšanas vietai. Pieņemts ejot ārā no kapa, kāpties atpakaļ atmuguriski, lai nepagrieztu Kristus Kapam muguru.

Kapu labāk apmeklēt dienās, kuras nesakrīt lieliem kristiešu svētkiem. Ieteicamais apmeklēšanas laiks ir no plkst. 16:00-17:00 līdz bazilikas slēgšanai, jo tad norimst dienas svētceļnieku un ekskursiju grupu uzplūdums.

Kristus Kapa kapela ir atvērta katru dienu: pavasarī un vasarā no plkst. 5:00-20:00, rudens un ziemas periodā no plkst. 4:30-19:00 (bazilika tiek slēgta vēlāk nekā ir norādīts).

 

 

          

 

 

 

 

         

                                                                                                 

 

                                                                                                         

 

 

+37129452989 oessh@oessh.lv

Webmaster

Copyright © 2011 O.E.S.S.H. Latvijā

website stat